JAUTĀ: 23. novembrī, 2023
Aivis
Labdien! Apsaimniekotājs ir izrakstījis rēķinu par ūdens patēriņu 34 m3 apmērā, ko esot nolasījis no attālināto skaitītāju lasītāja. Bet pēc skaitītājiem šāds patēriņš neeksistē. Lai apmaksātu izrakstīto rēķinu par patērētajiem komunālajiem pakalpojumiem, vērsos pie apsaimniekotāja, lai pārliecinātos par korekti izlietoto un patērēto pakalpojumu. Līdz ar to lūdzu izsniegt fiksētus protokolus vai citu sistēmas dokumentāciju. Apsaimniekotājs noraidīja manu vēlmi saņemt skaidrojumu un nav sniedzis nevienu attālinātās nolasīšanas sistēmas programmas dokumentētu protokolu attiecībā uz rēķinu, kā arī minūtēs, stundās, dienās, nedēļās un mēnesī fiksētos datus, lai es varētu pārliecināties par korekti izlietoto un patērēto ūdens pakalpojumu. Apsaimniekotājs informēja, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Man esot pienākums savlaicīgi un pilnā apjomā norēķināties ar apsaimniekotāju par saņemtajiem pakalpojumiem. Man nav tiesību pārliecināties par izrakstītā rēķina patiesumu un to neapmaksāt, kaut arī man ir jautājumi par sistēmas darbību. Papildus mani informēja, ka līgumsods būs lielāks par parāda summu, ja drīzumā nesamaksāšu rēķinu. Lūdzu, sniedziet viedokli:
Vai man ir tiesības apstrīdēt rēķinu un lūgt apsaimniekotājam pierādījumus par attālināto nolasīšanas sistēmu, lai tas sakristu ar skaitītāja rādījumiem?
Vai līgumsods var būt lielāks par parāda summu? Vai Civillikumā netiek regulēts citādi?
ATBILD: 28. novembrī, 2023 Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija Ieva Keterliņa, zvērināta advokāte
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14. panta otrajai daļai “pārvaldnieka pienākums ir sniegt dzīvojamās mājas īpašniekam aktuālu, nepārprotamu un pilnīgu informāciju par dzīvojamās mājas īpašniekam saistošiem normatīvajiem aktiem un no tiem izrietošajām saistībām, par pārvaldnieka saistībām, kas izriet no pārvaldīšanas uzdevuma, kā arī – pēc dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma – par jautājumiem, kas attiecas uz pārvaldīšanas uzdevumu”. Tā kā ūdensapgādes nodrošināšana saskaņā ar likuma 6. panta otrās daļas 1b. apakšpunktu ir obligāti veicamā pārvaldīšanas darbība, tad uzskatāms, ka pārvaldniekam ir pienākums sniegt informāciju par attālinātās nolasīšanas sistēmas datiem, kā arī rēķinā iekļautās karstā un aukstā ūdens patēriņa pozīcijas aprēķinu. 2015. gada 15. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” 6.1 punkts paredz, ka “dzīvojamās mājas īpašnieki nosaka kārtību (tai skaitā prasības ūdens patēriņa skaitītāju tehniskajiem parametriem, papildaprīkojumam un uzstādīšanai), kādā dzīvojamās mājas īpašnieks, pārvaldnieks vai cita pilnvarotā persona nodrošina ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un to atkārtoto verificēšanu dzīvoklī, nedzīvojamā telpā un mākslinieka darbnīcā atbilstoši normatīvajos aktos par mērījumu vienotību noteiktajām prasībām. Minētā kārtība ir vienota visā dzīvojamā mājā”. Ņemot vērā dzīvokļu īpašnieku noteikto kārtību ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņai un verificēšanai, pārvaldnieks (ja skaitītāji ir kopības īpašums) vai dzīvokļa īpašnieks var lūgt mērierīces pārbaudi (pirmstermiņa verifikāciju), lai konstatētu, vai nav tehniskas kļūdas, kā rezultātā tiek pārraidīti nepareizi patēriņa dati. Pirmstermiņa verifikāciju var veikt jebkurā iestādē, kura ir akreditēta to veikt. Saraksts pieejams valsts aģentūrā “Latvijas nacionālais akreditācijas birojs”. Vairāk informācijas šeit. Apstrīdēt rēķinu iespējams, sākotnēji vēršoties ar rakstveida iesniegumu pie pārvaldnieka un lūdzot veikt strīdus pozīcijas pārrēķinu, iesniedzot skaitītāja foto fiksāciju, kā arī lūdzot izsniegt attālināto skaitītāju apkalpojošā pakalpojumu sniedzēja programmas izdrukas, kas apliecina rēķinā izrakstīto rādījumu. Ja pārvaldnieks vērsīsies tiesā ar prasījumu par strīdus pozīcijas apmaksu, jums ir tiesības apstrīdēt rēķina pozīciju iebildumu veidā vai ceļot pretprasību. Pret pārvaldnieku ar prasību tiesā par strīdus rēķina pozīcijas atzīšanu par prettiesisku un pienākuma uzlikšanu pārvaldniekam veikt pārrēķinu iespējams tikai gadījumā, ja konstatējams tiesību aizskārums. Proti, pārvaldnieks uzsācis aktīvu procesuālu rīcību par strīdus rēķinā iekļauto pozīciju un no tā izrietošā “parāda” piedziņu (skat. 2020. gada 30. decembra Satversmes tiesas lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2020-08-01 12.1. un 14. punktu). Saskaņā ar Civillikuma 1716. panta trešo daļu “līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra”. Līdz ar to atbilde uz otro jautājumu ir “nē” – līgumsods nevar būt lielāks par parāda summu.
(Skatīts 01.12.2023)