Ja īpašniekam zemesgrāmatā ir reģistrētas pagraba vai bēniņu lietošanas tiesības, tas izslēdz cita kopīpašnieka īpašumtiesības uz šīm telpām.
Ņemot vērā, ka Pārvaldnieks apsaimnieko katra īpašnieka kopīpašuma proporcionālo daļu nevis pašu atsevišķo īpašumu, tad attiecīgi arī tiek segti izdevumi, kas skar kopīpašumu, piemēram, apsaimniekošanas maksa vai ieguldījumi īpašuma attīstībā.
Civillikuma 1071. pants nosaka: “ Uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.“
Civillikuma 1067. pants nosaka: “Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. Ja lieta pieder vairākām personām tādā kārtā, ka katrai no tām ir sava noteikta reāla daļa, tad tas nav kopīpašums šā panta izpratnē; šajā gadījumā katra daļa atzīstama par patstāvīgu veselu un par katra atsevišķa dalībnieka patstāvīgu īpašuma tiesības priekšmetu.”
Civillikuma 1070. pants paredz tiesības kopīpašniekiem slēgt vienošanos (darījumu) par īpašuma lietošanas kārtību. Šis līgums ir saistīts ar īpašuma tiesībām un uztverams kā kopīpašnieku īpašuma tiesību aprobežojums, kas var tikt nostiprināts zemesgrāmatā. Kopīpašnieku vienošanās rezultātā viens kopīpašnieks iegūst tiesības atsevišķi lietot attiecīgi nošķirtu kopīpašuma daļu (lietojuma tiesības), un citu kopīpašnieku pienākums ir netraucēt šo lietojumu, rēķināties ar to arī gadījumā, ja viņu vietā vai blakus viņiem par kopīpašnieku kļūst cita persona.
Apsaimniekotāju tiesības un pienākumi ir noteikti Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kā arī citos normatīvajos aktos. Tāpat tiesības un pienākumi ir līgumā par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu.