top of page
  • Ilva Staņeviča

Siltināt vai nesiltināt?

Updated: Dec 1, 2023

Šajā apkures sezonā cilvēku interese par daudzdzīvokļu ēku tehnisko stāvokli un patērētajiem energoresursiem ir augusi. Iedzīvotājiem rodas arvien jauni jautājumi par to, vai namu siltināšana un renovācija palīdzēs samazināt ikmēneša komunālos rēķinus.


ANDRIS CITKO SIA "Lāču nami" valdes loceklis


Strādājot namu apsaimniekošanas jomā vairāk nekā 20 gadu, varu apliecināt, ka gudri un pārdomāti risinājumi ir atslēga uz veiksmīgu īpašuma saglabāšanu augstā kvalitātē, taču pastāv lielas problēmas kaimiņiem savstarpēji vienoties gan par darāmo darbu sarakstu, gan arī apjomu, jo ne visi ir pietiekami turīgi, lai spētu uzņemties papildu kredītsaistības, turklāt pastāv milzīga neuzticēšanās gan kaimiņiem savstarpēji, gan pret apsaimniekotāju un potenciālo renovācijas veicēju.


Šā gada janvārī kampaņas Gribu dzīvot efektīvi ietvaros tika veikta iedzīvotāju aptauja par to, kāpēc jāveic daudzdzīvokļu ēku renovācija Latvijā. 78% respondentu pauda, ka tieši rēķinu samazināšana ir svarīgākais iemesls, kādēļ atjaunošanas darbi ir būtiski, savukārt otra populārākā atbilde, ko izvēlējās 68%, bija, ka svarīgi ir uzlabot ēku tehnisko stāvokli, lai pagarinātu ēku ekspluatācijas termiņu. Vaicājot, vai jau ir paguvuši veikt kādus uzlabojumus, 45% iedzīvotāju norādīja, ka nomainīti logi un durvis, turpretī 25% nav veikuši nekādus pasākumus. Tas, manuprāt, ir milzīgs apjoms, kam valsts mērogā jāpievērš īpaši liela uzmanība.


Te mēs nonākam pie tā, vai iedzīvotāji vispār spēj uzņemties jaunas kredītsaistības, jo daudziem paši īpašumi ir iegādāti ar aizdevumu, tāpat arī transportlīdzekļi pirkti līzingā utt. Ikdienā strādājot ar cilvēkiem, zinu, ka viņi vēlētos, lai būtu lielāks atbalsts no Eiropas Savienības (ES) un no valsts puses. Minētā aptauja nedaudz pārsteidz ar rezultātiem par jautājumu Kādam valsts vai ES atbalstam būtu jābūt, lai daudzdzīvokļu ēku siltināšana un renovācija Latvijā notiktu? 23% respondentu pauda, ka līdzfinansējumam projektu realizācijā jābūt vismaz 70%, bet 21% – ka līdzfinansējumam no ES un valsts puses jābūt pat 90%. Tas nozīmē, ka nepilna puse iedzīvotāju ir kritiski par iespējām pašiem veikt nepieciešamos maksājumus un paļaujas uz kādu "trešo pusi". Šo manu secinājumu apstiprina arī nākamais jautājums Kāpēc daudzdzīvokļu ēku siltināšana un renovācija Latvijā notiek lēni? 59% norāda, ka nevar uzņemties papildu kredītsaistības, bet 51% pauž, ka tas ir pārāk dārgi.


Manuprāt, siltināšanas nepieciešamībai jāizriet no normatīvā regulējuma jeb – jo neekonomiskāka māja, jo ātrāk jāsiltina. Finansējums jānodrošina ar valsts garantiju, un atmaksai jābūt proporcionāli ieekonomētajam apjomam. Turklāt finansētāja un projektu vadītāja peļņa jānosaka ar normatīvo regulējumu, lai nebūtu tā, ka uz citu rēķina kāds nesamērīgi "uzvārās".


(Skatīts 15.03.2023)


64 views0 comments

Comments


bottom of page